No Slovākijas Rīgā atgriezies hokejists Artūrs Mickevičs, kurš jau pēc dažām dienām debitēja HK “Kurbads” rindās Latvijas čempionātā. Sarunā ar “Sportapersonībām” Artūrs dalās pārdomās par pavadīto laiku Slovākijas klubā HC “36 Skalica” un atklāj, kādēļ nācās atstāt finansiāli nomocīto Ekstralīgas komandu.

– Rīgā no Skalicas ieradies aizvadītajā nedēļā. Vai sajūta, ka nāksies atstāt klubu bija jau, piemēram, janvāra sākumā vai arī tomēr tas bija negaidīts pavērsiens?

– Jau pēdējos mēnešos jutu un arī zināju, ka klubam ir finansiālas problēmas un par to runāja arī kluba iekšienē janvārī. Tas nebija negaidīti un pēkšņi.

– Kas īsti notika?

– Tā viennozīmīgi grūti pateikt, bet cik sapratu, klubam šī nav pirmā sezona, kad tas saskaras ar naudas grūtībām. Atbilde ir vienkārša – spēlētājiem netika izmaksātas algas.

– Vai komanda ir pilnībā izjukusi?

– Precīzi nepateikšu tagad, bet esmu dzirdējis, ka 15 spēlētāji no Skalicas aizvada tikai treniņus un nekur pagaidām nespēlē.

– Tev Skalicas klubs droši vien ir palicis parādā?

– Kluba vadība ir palikusi parādā algas lielākajai daļai spēlētāju, un, ja runājam konkrēti par mani, tad es neesmu saņēmis algu par pēdējiem trīs mēnešiem. Vai to samaksās? Tiešām nezinu, jo klubs ir bankrotējis. Turpināšu uzturēt kontaktus ar aģentu un paralēli skatīšos, kā rīkosies pārējie spēlētāji, bet noteikti savu nopelnīto naudu mēģināšu atgūt. Laiks rādīs, vai to izdosies paveikt.

– Par Slovākijas Ekstralīgas klubiem klīst dažādas runas un ir arī komandas, kuras atrodas nevēlamo sarakstā. Kad devies uz Skalicu, vai kāds tevi brīdināja, ka klubam ir vai varētu būt finansiālas problēmas?

– Tobrīd nezināju, kāda ir kluba finansiālā situācija, problēmas parādījās vēlāk. Sākumā man galvenais mērķis bija spēlēt un īpaši nedomāju, kādā situācijā atrodas klubs. Slovākijas līgā līmenis ir labs, tajā atgriežas spēlētāji, kuri ir spēlējuši arī NHL un, ja ir vilšanās, tad vienīgi par Skalicas kluba parādiem pret mani.

– Vai pērējie latvieši, kuri spēlē Slovākijas čempionātā, var justies droši par to, ka ar viņiem nenotiks līdzīgi kā ar tevi?

– Cik esmu dzirdējis, arī citos klubos viss nav tik spīdoši.

– Tev laikam pret visiem latviešiem Slovākijā sanāca uzspēlēt?

– Jā, laukumā tikos pret katru no mūsējiem, kurš spēlē čempionātā. Kad Rīgas “Dinamo” viesojās Bratislavā, sabraucām kopā un noskatījāmies spēli. Pēdējā mačā spēlēju arī pret Georgiju Pujacu, kurš nesen pievienojās Baņskas Bistricas klubam.

– Vai pēc došanās prom no Slovākijas bija iespēja pievienoties kādam citam klubam, izņemot “Kurbads”?

– Teikšu atklāti – es vēlējos doties mājās. Ja arī būtu iespēja spēlēt kaut kur citur Eiropā, tad būtu jāgaida. Līdz sezonas beigām daudz nav atlicis, tādēļ pieņēmu lēmumu braukt uz Latviju.

– Tavs bijušais klubs HK “Liepāja” nav apvainojies, ka spēlē pie konkurentiem?

– Ar liepājniekiem nekādu sarunu par spēlēšanu nemaz nebija, grūti komentēt viņu domas, bet uzreiz piekritu “Kurbads” piedāvājumam, jo dzīvoju Rīgā un citus variantus pat īsti neizskatīju.

 

Titulbilde: HC 36 Skalica