Latvijas hokeja izlases treneru korpuss, gatavojoties pasaules čempionātam kopumā pārbaudīja 62 spēlētājus. Lielākā daļa no tiem jau atstājuši izlases treniņnometni. Šonedēļ izlase paldies pateica arī diviem Alpu līgas uzbrucējiem no Lustenavas – Gatim Gricinskim un Mārtiņam Cipulim.

Gatim regulārajā sezonā 40 spēlēs 13 gūti vārti un 27 rezultatīvas piespēles, bet četros play-off mačos 0+4. Mārtiņam 18 spēlēs 6+2, bet izslēgšanas mačos 0+1.

Gatis Gricinskis par palikšanu aiz borta nepārdzīvo, taču viņa balsī var just nelielu nožēlu. Principā to, ka Ķelne Gatim varētu iet secen varēja jau pamanīt (just) pirms spēlēm ar Franciju. Pirmajā no tām uzbrucējs netika pieteikts, bet otrajā viņu pieteica kā 13. uzbrucēju, turklāt, malējo. Tieši šis bija brīdis, kad izlases vadība atvadījās no centra uzbrucēja, lai gan tobrīd par to neviens nerunāja. Vai vajadzēja paturēt ilgāk, ļaujot aizvadīt vismaz vēl vienu pārbaudes spēli? Tas jājautā Bobam Hārtlijam. Skaidrs, ka uzbrucējam “pamaisīja” Andra Džeriņa, Zemgus Girgensona, Rodrigo Ābola un Jāņa Sprukta pievienošanās. Pirmie trīs vēl nesen spēlēja savos čempionātos, vienīgi Spruktam pēc Itālijas čempiona iegūšanas sanākusi ilgāka pauze. Ja pieņemam, ka augstāk minētie ir galvastiesu pārāki par Gati Gricinski, tad Bobs Hārtlijs ir pareizi griezis, taču, ja atlikušajā laikā kāds iedzīvosies savainojumā, tad Gata Gricinska atskaitīšana varētu izrādīties pāragra. Zinot centra pozīcijas nozīmīgumu Latvijas izlasē… Starpcitu, par to Bobs Hārtlijs pirms dažām dienām atgādināja.

„Uz lietām raugos objektīvi. Pozitīvi tas, ka man deva vismaz iespēju piedalīties treniņnometnē. Tas bija vērtīgi,” saka Gatis Gricinskis, sazvanīts pa telefonu Talsos. Uzbrucējam netieši norādīts, ka atlikušajā laikā līdz pasaules čempionāta sevi ieteicams uzturēt formā, bet Gatis saprot, ka reālas iespējas tikt pēkšņi izsauktam uz izlase līdzvērtīgas nullei.

Aizvadītā sezona Lustenavā vērtējama ar plus zīmi. „Kā jau no ārzemnieka tika prasīta atbildība un rezultāts. Par nākotni gan man grūti ko teikt, taču ir interese no citām komandām. Pagaidām par to nedomāju,” piebilda uzbrucējs. Jānovēl Gatim nākamo sezonu tikpat rezultatīvu kā aizvadīto. Lai arī 29 gadu vecumā ar pirmo piegājienu neizdevās debitēt pasaules čempionātā, parādītais sniegums liecina, ka tāda iespēja var būt jau atkal nākamgad. Zinot, ka Bobs Hārtlijs pagātnē neskatās un viņam interesē, ko spēlētājs var šodien (Jāņa Sprukta piemērs), tad sekmīga sezona var garantēt izsaukumu uz izlasi.

Citādāk ir ar Mārtiņa Cipuļa iespējām nākotnē. Formāli viņš joprojām 36 gadu vecumā turpina būt profesionāls hokejists, taču jaunie min uz papēžiem un šajā pavasarī viņus neizdevās izkonkurēt. Iespējams, ja nebūtu jaunā federācijas vadība, Mārtiņš izsaukumu uz izlasi nemaz nesaņemtu. Ideja apsveicama, bet tad vajadzēja iet līdz galam un ļaut uzbrucējam aizvadīt vismaz vienu no atlikušajām pārbaudes spēlēm Vācijā. Acīmredzot, Bobam Hārtlijam pietika ar dažiem treniņiem, lai iepazītos ar Mārtiņa Cipuļa kvalitātēm, tomēr treneris uzbrucēju ļoti slavēja.

„Mārtiņš Cipulis parādīja labu sniegumu treniņos un varu teikt, ka viņš neatpalika no citiem. Viņš bija ļoti tuvu jaunajiem. Mēs runājām ar treneriem un secinājām, ka starpība starp viņu un gados jaunajiem hokejistiem nav nemaz tik liela. Neviens no LHF neiejaucās manos lēmumos. Ja 36 gados neatpaliec no citiem spēlētājiem, tas ir labs rādītājs. Man nepatika pieņemt šādu lēmumu, taču tā ir hokeja sastāvdaļa,” uzsvēra treneris.

Atļaušos minēt, ka šis bija laikam pēdējais Mārtiņa Cipuļa pavasaris izlases kontekstā. Malējo uzbrucēju pozīcijā kadru mums netrūkst. Laiks dot ceļu jaunajiem.

 

Titulbilde: Jeļena Ļevšina, LHF