Ģirts Ankipāns

Ankipāns: Pavīdēja runas, ka jāspēlē skatāmāks hokejs, – bet ar tādu budžetu tas nebija iespējams

Pēc trīs pavadītiem gadiem pie Rīgas “Dinamo” stūres šovasar Ģirts Ankipāns vairs nebija atrodams kluba sistēmā. Taču tas nenozīmē, ka viņš ir pagājis malā no hokeja. Kā viņš pats uzsver – dažreiz vajag paiet soli atpakaļ, lai spertu divus uz priekšu. Kluba bijušais ģenerālmenedžeris un galvenais treneris sarunā ar “Sporta pili” atskatījās uz pavadītajiem gadiem “Dinamo”, nekautrējās raksturot vairāku latviešu spēlētāju paveikto, kā arī atklāja, ka interese par viņu KHL aprindās nav zudusi, sakot, ka arī pirms jaunās sezonas bijuši piedāvājumi.

Dzirdēju, ka Tu vienā intervijā teici, ka trenera darbs ir spriedzes pilns. Kā Tu pēdējos gados, strādājot Rīgas “Dinamo”, tiki galā ar stresu?

Tā bija patīkama spriedze. Kādā brīdī tā noteikti bija pārslodze, bet tas bija patīkams stress. Es pat īsti nejutu to. Darbs jau turpinājās visu laiku. Gatavoju treniņu plānu, analizēju spēlētājus un maiņas. Uzskatu, ka šī spriedze ir daļa no trenera ikdienas. Domāju, ka nav tikai negatīvs stress, ir arī pozitīva ietekme.

Bet dienas beigās tas taču kaut kā ir jānoskalo. Vai nu tā ir glāze viskija vai kāds cits dzēriens, bet šī spriedze jānoņem.

Bez šaubām. Kad spēle ir beigusies, tad nepieciešams izlaist gaisu un sākt strādāt no jauna. Pēc stundas tas notiks vai no rīta, tas jau ir cits jautājums. Piekrītu tev par noskalošanu, bet šī spriedze vai stress atkal ātri nāk virsū atpakaļ. Manā situācijā man pietrūka laika vasarā, kad nesanāca pilnībā atslābināties un sagatavoties kārtīgi jaunajai sezonai. Katastrofāli pietrūka laika.

Esi bijis gan treneris, gan ģenerālmenedžeris. Iedomājos, ja Tu būtu gājis tikai ģenerālmenedžera ceļu, iespējams, tagad būtu pie kāda KHL kluba stūres. Treneri visbiežāk tiek uzskatīti par vainīgiem klubu neveiksmēs, bet ģenerālmenedžeri nereti tiek pasaudzēti.

Mēs nezinām kā būtu, ja būtu. Es esmu ļoti apmierināts ar darbu, ko padarīju iepriekšējās sezonās. Dabūju kluba rindās kā centrālo asi Linusu Videlu, aizsargu Metjū Majoni un vārtos Timuru Biļalovu no nekurienes, ja tā var izteikties. Tas bija labi paveikts darbs, jo klubs finansiāli ieguva ar šiem darījumiem. Videls savās kontrakta prasībās “nolaidās” zemu, es viņu personīgi pazinu. Viņa ģimene gaidīja bērnu un hokejista sievas uzstādījums bija, lai Linuss spēlē pēc iespējas tuvāk mājām. Zinām tagad, kādu naudu saņem Biļalovs. Kad viņš piekrita doties uz Rīgu, piekāpās līguma nosacījumiem. Tas bija labi paveikts darbs. Sezonā, kad punkta attālumā palikām no izslēgšanas spēlēm, mums bija viennozīmīgi mazākais budžets visā līgā. Nākamajā sezonā kaut kas aizgāja šķībi, un es jau par rezultātu atbildēju gan kā ģenerālmenedžeris, gan kā treneris. Kādam ir jābūt vainīgam. Ja lēmums krīt uz mani, es to pieņemu. Bet zinu, ka savu darbu vienmēr padaru atbildīgi, un es ieguvu ļoti lielu pieredzi kā menedžeris, treneris un arī cilvēks.

Pilnu interviju ar Ģirtu Ankipānu lasi portālā “sportapils.com”!

Titulbilde: Dinamoriga.lv