Dinamo Rīga

Aigars Cipruss: Treneris, kurš “Dinamo” ievedīs “play-off”, būs karalis

Aigars Ciprusa vārds Latvijas hokeja sabiedrībā ir labi zināms. Viņš bija ilggadējs Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savā karjerā spēlēja augsta līmeņa komandās. Pēc karjeras beigām Cipruss izvēlējās trenera arodu, pastrādājot gan ar jauniešiem, gan arī ar pēdējo gadu Latvijas hokeja smagsvaru Rīgas “Dinamo” kā asistents. Sarunā ar “Sporta pili” speciālists nekautrējās skeptiski vērtēt vairākus šī kluba pieņemtos lēmumus, kā arī dalīties pārdomās par dažiem Latvijas hokejistiem. Tiesa gan, bijušais hokejists norādīja, ka viņam nav pārmetumi nevienai no pieminētajām personām intervijā, taču, iespējams, katram no viņiem būtu jāpaskatās spogulī un jāpavaicā sev – vai sasniegts ir maksimums.

Kā Tu jūties pēc diviem gadiem galvenā trenera asistenta amatā Rīgas “Dinamo”, tagad vadot virlīgas klubu? Tur no treneriem prasīja rezultātu, bija liela atbildība un stress.

Protams, ka šeit trenera darbs ir mierīgāks un nav tāda spriedze kā KHL, kur ir cīņa par katru punktu. Tur sevi visu laiku jāpierāda un jāuzņemas atbildība. Virslīgā man kā trenerim ir lielāka iespēja izpausties, spēlētāji šajā līmenī spēlē brīvāk.

Tu virslīgā hokejistiem ļauj vairāk nekā “Dinamo”? KHL par kļūdām “devi iekšā” spēlētājiem, bet virslīgā līdzīgās situācijās reaģē citādak.

Jā, tā ir. Virslīgā uz dažām lietām pieveru acis, tik agresīvi neaizrādu. Taču es daru savu darbu un mēģinu dot visu labāko. Apzinos, kāds ir virslīgas līmenis un daudzās situācijās esmu piezemētāks. Spēlētāju tehniskā sagatavotība atšķiras, lai gan to pašu var teikt arī par “Dinamo” hokejistiem. Tur gan ir ļoti liels darba apjoms jāpaveic.

Cik grūti Latvijas treneriem ir dabūt darbu komandās? Spēlētājiem palīdz aģenti, bet kāda ir situācija ar treneriem? Zināmi vairāki gadījumi, kad galvenais treneris jaunajā darba vietā par palīgu uzaicina savu iepriekšējo kolēģi, tomēr tie ir atsevišķi piemēri. Reālā situācija rāda, ka daudzi treneri ar grūtībām tiek pie līgumiem un vairākus gadus viņi ir prom no hokeja vai arī vada zemāka līmeņa komandas.

Situācija ir sarežģīta, bet tas ir process, kurā ir iesaistīti gan aģenti, gan paziņu loks. Bet nav tik viegli vienoties par darbu. Piemēram, Viktors Ignatjevs tagad strādā Podoļskas “Vitjaz”, bet ir virkne treneru, kuriem nav šādu iespēju. Vai viegli atrast darbu Latvijā? Protams, ka gribas strādāt mājās, un, runājot par sevi varu teikt, ka pēc “Dinamo” nebija konkrētu piedāvājumu, kur uzreiz lekt iekšā. Trūkst arī pieredzes, jo “Dinamo” es tomēr vairāk skaitījos kā asistents. Tāpēc es vairāk raugos ar skatu par Latviju. Protams, virslīga Latvijā pēc “Dinamo” ir augstākais punkts, bet gribu savu pieredzi nodot arī bērniem. Darbs ar pieaugušajiem ir liels izaicinājums, taču tam līdzi nāk arī neziņa par savu tālāko nākotni, jo es esmu kā uz čemodāniem. Esmu izvērtējis šīs situācijas un vēlos darbu, kur nav jāuztraucas par to, ka mani varētu atbrīvot, pēc kā nāktos meklēt jaunu komandu. Cenšos pielāgoties situācijām.

Kad sāki strādāt par treneri, kurā brīdī saprati, ka vēlies iet tieši šo ceļu, nevis, piemēram, kļūt par ģenerālmenedžeri?

Kad beidzu spēlētāja karjeru, pirmājā gadā biju “Dinamo/Juniors” menedžeris. Es gan baigi strikti nenovilku līnijas – viss gāja plūsmā uz priekšu, es varbūt neizvēlējos konkrētus amatus, bet drīzāk pielāgojos situācijām. Pie šīm situācijām paliku, nekur nelecu ārā un turpināju strādāt par treneri. Sākumā šeit uz vietas, tad Lietuvā, bet vēlāk atkal atgriezos mājās. Nedaudz arī hokeja skolā “Lido” pastrādāju, bet pēc tam sekoja virslīga. Nevar tā vienkārši izdomāt – es būšu menedžeris. Zinot un runājot par situāciju “Dinamo”, uzskatu, ka pēdējos gados kluba virziens šajā jautājumā aizvirzījies prom. Es runāju par menedžeru un treneru izvēlēm un apstiprināšanām amatos. Uzskatu, ka šie jautājumi tomēr netika līdz galam profesionāli risināti. No vadības izskanēja viedoklis, ka menedžeris klubam varbūt nav vajadzīgs, bet uzskatu, ka šādā līmenī tādi jautājumi pat netiek apspriesti. KHL klubā noteikti ir jābūt menedžerim, kurš ir tiešā saiknē ar vadību un galveno treneri. Tam visam ir jābūt pakārtotam. Ir sarežgīti būt trenerim un menedžerim vienā personā. Kad pie “Dinamo” stūres bija Peka Rautakalio un Kari Heikila, bet ģenerālmenedžeris bija Normunds Sējējs, tad darbs tika sistematizēts un bija kārtība. Taču nākamajos gados šīs iestrādes izpalika.

Pilnu interviju ar Aigaru Ciprusu lasi portālā “Sportapils.com”!

Titulbilde: Dinamoriga.lv